Kas tā tāda Distance?
Distances pamatīpatnība- patstāvīgais darbs. Šī treniņa veidu un ilgumu jūs vienmēr nosakiet patstāvīgi, bet jūs noteikti strādājiet visas 7 dienas nedēļā, reālājā dzīvē tā jums paiet 99% darba un tikai 1% - iknedēļas tikšanās reizēs ar Distances vadītājiem. Tikšanās reizēs apspriež rezultātus, atskaites, saņem un nodod jaunus uzdevumus. Distances vingrinājumi ir virzīti uz personības atstrādāšanu un konkrētu iemaņu un kvalitātes atstrādāšanu, kas jums dzīvē nepieciešami. Distancē jums neviens neuzspiedīs to, kas jums neder. Visa atbildība par to, ko jūs dariet Distancē, gulstās uz jums, vadītājs var jums tikai palīdzēt izdarīt pareizus secinājumus no tā visa, dot jums atgriezenisku saiti. Tāpēc tie, kuri atnāk uz Distanci tikai tādēļ, ka tas ir izcili, prestiži un cienīgi, tādēļ, lai kādu atdarinātu un tml.ilgi šeit neuzturas. “Dzīvot uz citu rēķina” un melot šeit neizdodas, tas nevienam nav vajadzīgs.
Distancē tiek apskatītas sekojošas tēmas:
-prasme mīlēt un tikt mīlētam,
-laime, prasme būt laimīgam,
- konstruktīvi-pozitīva attieksme pret dzīvi;
- veselība;
-iekšējā brīvība un brīvība savstarpējās attiecībās;
-nauda un attieksme pret to;
-laiks un attieksme pret to (produktīva dzīve, dzīves efektīgums).
Tāpēc, lai dzīve kļūtu interesantāka, katram novirzienam ir piedēvēta viena varavīksnes krāsa: sarkanā – māka mīlēt, oranžā – konstruktīvi-pozitīva attieksme pret dzīvi, dzeltenā – saskarsme un savstarpējās attiecības, zaļā – fiziskā veselība, gaiši zilā – iekšējā brīvība, zilā – nauda un attieksme pret to, violetā – laiks un attieksme pret to. Tā arī radies Distances dalībnieku žargons: “stāvēt uz sarkanā”, “nodot zaļo”, “atrauties no zilā” un tml.
Katras krāsas apmācība paredz lēmumu par noteiktu uzdevumu un vingrinājumu sarakstu, kurš ir jāatstrādā. Paši Distances dalībnieki nosaka “krāsas” apmācības dziļumu un intensivitāti, bet ieskaiti par noteikto krāsu- jūsu sasniegumiem par patstāvīgi noteiktiem mērķiem- nosaka vadītājs.Kā redzat pilnīgi viss ir brīvprātīgi un pat ar dziesmām! No kursa uz kursu Distances dalībnieki katrā dotajā virzienā atstrādā jaunas nepieciešamās iemaņas, novedot katru no tām līdz īsta rezultāta līmenim, t.i., uzdodot uzdevumu, iemācīties to izpildīt tikpat viegli kā lietot karoti un tikpat dabīgi kā elpot. Sistemātiskums un secība Distancē ir ļoti svarīga, jo katrs vingrinājums tiek papildināts ar daudziem citiem vingrinājumiem un, kā jau pierādījusi pieredze, bez sākumkursu vingrinājumu secīgas apstrādes, turpmākie kursi kļūst sarežģīti un izrādās grūti izpildāmi.
Distances apmācības rezultāti ir viegli kontrolējami: cilvēks ne tikai jums vienkārši pastāsta kādu klasiski psiholoģisku treniņu viņš ir izgājis, bet viņš ir gatavs jums parādīt savas apmācības reālus rezultātus. Jūs iegūstiet ne tikai bagātus pārdzīvojumus un vairākus spilgtus panākumus jūs arī iegūstiet pamatīgas iemaņas un jaunu dzīves stilu. Pats galvenais ir tas, ka pie šādas pieejas cilvēks vispirms mācās iemaņas kā strādāt pašam ar sevi. Sākumā jauniņajam ļoti daudz izskadro, labo un uzspiež, pēc pāris mēnešiem šī nepieciešamība izzūd: cilvēks sāk strādāt pats, viņš jau to prot. Vai jūs vēlaties to iemācīties?
Šī brīža fakts ir tāds, ka visi paši spēcīgākie SINTONA biedri mācās Distancē, un visi, kas to ir apguvuši, atzīmē tās īpašo efektivitāti. Bet ir arī grūtības: jāstrādā patiešām intensīvi: daudz strādā- daudz arī iegūsti, tā kā brīnumu šeit nav.
Distances Darbnīca- tajā ir 10- 15 labu cilvēku, kuri strādā pie Distances vingrinājumiem un parasti reizi nedēļā satiekas vadītāja vadībā.
Distances dalībnieki Darbnīcas darba laikā parasti:
Stāsta par savu darbu par vingrinājumiem ar mērķi:
а) Palielīties - “paskaties kā man veicas”.
b) Dalīties ar zināšanām un paņēmieniem – “redz cik to viegli un ātri var izdarīt”.
c) Pajautāt padomu vai palīdzību - “nekas man neizdodas.Mīļie cilvēki, pasakiet ko darīt?”
d) Saņemt no grupas atgriezenisko saiti - “ko pēc jūsu domām man šajā vingrinājumā vajadzētu pabeigt.
Uzdod jautājumus: vadītājam, draugs draugam, paši sev…Jautājumi reizēm ir ar mērķi noskaidrot kaut ko priekš sevis, reizēm ar mērķi palīdzēt citam cilvēkam, lai par kaut ko aizdomātos.
Dod padomus: kurš gan nevēlas dalīties ar savām gudrajām domām!
Piedalās minitreniņos (ja vadītājs tos ietver savas Darbnīcas darbā)
Dzer tēju, ēd augļus, stāsta anekdotes…( kā gan bez tā?)
Rezultātā:
• Nostiprinās motivācija, lai strādātu ar vingrinājumiem ( noklausoties citu stāstos par viņu sasniegumiem, arī gribās gūt tādus pašus rezultātus).
• Paaugstinās Distances apmācības efektivitāte ( uz izmantoto citu Distances dalībnieku iegūto zināšanu un iemaņu rēķina un uz vadītāju ieteikumu rēķina).
• Рaplašinās sevis, citu cilvēku, savas uzvedības izprašana (pateicoties kvalitatīvas atgriezeniskās saites iegūšanai no grupas).
• Garšīgi, interesanti un noderīgi pavada laiku (lai arī Distance nav nav veids kā izklaidēties, bet apmierinājumu tā dod daudz vairāk nekā televizors, kompjūterspēles, nakts bāri, un citi lika nosišanas veidi).
Kāda dalībnieka atbilde uz jautājumu: ”Kas tā tāda Distance?”
Kas tā tāda Distance? Manī kā studentā rodas asociācija ar zinātniski pētniecisko darbu.Pasaulē ir daudz līdz galam neizpētītu parādību: plazma, supravadītājspēja, gēnu uzbūve. Un droši vien, viena no vispārsteidzošākām un interesantākām parādībām, ar kuru mēs sastopamies katru dienu, katru sekundi – tā ir mūsu iekšējā pasaule.Un tieši tāpat kā zinātnieki pēta dažādas parādības, cenšoties atrast kaut ko jaunu un noderīgu, es Distancē pētu savu iekšējo pasauli: kas notiek manā dvēselē; kā rodas jūtas, domas un darbības un kādi tie ir; kā es varu ietekmēt to,kas ar mani notiek; kā es varu paplašināt savas iekšējās pasaules robežas un padarīt to daudz bagātāku, skaistāku, pārdomātāku…
Distancē vingrinājumi norāda pamatvirzienu pētniecībai.Sarkanā krāsa – mīlestība. Kāda mīlestība dzīvo manī? Kā un kādos gadījumos tā manī rodas un mirst? Ko dod mana mīlestība? Kāda tai jēga – priekš manis, priekš mīļotā? Kas notiks, ja es pret apkārtējo pasauli, pret sevi, pret lietām un darbiem attiekšos tā, it kā s to mīlētu? Kas jauns radīsies manā dzīvē?
Šo atbilžu meklēšana ievelk aizraujošā ceļojumā pa savu iekšējo pasauli, pilnu ar dažādiem atklājumiem. Bet slinkus un nesaspringtu darbu mīlošus cilvēkus uzreiz gribam brīdināt: šis ceļojums bieži prasa lielu darbu , gribasspēku un ļoti nopietnu, saspringtu darbu ar sevi 10- 12 stundas diennaktī. Lai gan tie, kas pārvar visas grūtības, pabeidz šo ceļojumu jau pēc 3- 4 mēnešiem un ar pārsteigumu atklāj to, cik stipri izmainījusies viņu dzīve, cik spilgta, piesātināta un bagāta tā ir kļuvusi.
Un, kas ir pats galvenais, parādās pārliecība un sapratne, ka jūs arī turpmāk varēsiet paši izmainīt savu dzīvi – jums ir tāda prasme! Un tagad nevajag gaidīt kaut kādu brīnumu, veiksmīgu treniņu vai gudru grāmatu, kas jūs izmainīs. Jūs variet paši papildināt savu iekšējo pasauli ar visu, ko jūs uzskatīsiet par nepieciešamu.Jūs kļūstiet par savas dzīves, savu jūtu, emociju, domu saimnieku.
Distance māca uzmanīgi, ar interesi un pārdomāti attiekties pret visu, kas notiek manī: parādījies ļaunums un agresija – uzreiz rodas interese: no kurienes tas? Kas to izsaucis? Vai tas man vajadzīgs? Ko es vēlētos tā vietā? Vai man ir ar ko to aizvietot? Ko un kā man sevī vajag pārstrādāt, lai es reaģētu tā, kā es vēlos? … Vai cits piemērs. Neparādījās ne ļaunums, ne agresija – izrādu interesi: no kurienes šis miers? Kas to ir izraisījis? Vai tas man vajadzīgs?…
Distance pievieno jaunas iespējas, jaunas izvēles, jaunas spējas, nedomājot par vecu uzvedības stilu aizliegšanu..
Iedomājieties bērnu, kuram ir 5 rotaļlietas. Viņam piedāvā jaunu, spilgtuun interesantu rotaļlietu, bet izrādās, ka viņš kliedz: “negribu, šī rotaļlieta traucēs man spēlēties ar manām vecajām rotaļlietām!” Grūti iedomāties, vai ne? Bērni tak nav tik glupi: sešas rotaļlietas labāk nekā piecas , pat ja ar sesto gribas spēlēties ļoti reti.
Distancei piemīt viena pievilcīga īpatnība: parasti tās jaunās iemaņas, jaunās prasmes, jaunās iespējas, kuras piedāvā paplašināt Distances vingrinājumi, izrādās daudz dzīvot spējīgākas, noderīgākas un darboties spējīgākas dzīvē, un pakāpeniski jaunais uzvedības stils izspiež dažas vecās uzvedības normas. Tas notiek tikai tādēļ, “jaunā rotaļlieta” izrādās daudz interesantāka, aizraujošāka un attīstošāka nekā “vecā”. Pie kam vienmēr ir iespēja atgriezties pie tā, kas bijis iepriekš, ja kaut kas jauns nepatīk. Bet tas notiek reti, jo kurš atteiksies no tik efektīvām iemaņām, kuras piedāvā Distance.
Salīdzinot Distanci ar dažiem citiem psoholoģiskiem treniņiem, nevilšus nāk prātā gudrs izteiciens: “Ja gribi pabarot izsalkušo dod viņam zivi. Gribi, lai viņš nekad nebūtu izsalcis- dod viņam tīklu!” Jā! Labā treniņā garšīgi pabaros un pat iedos ceļamaizi, bet pēc neilga laika cilvēks atkal sāk just izsalkumuun lai to likvidētu, cenšas virzīties jaunu treniņu, jaunu grāmatu,citu vietu meklējumos, kur viņu varētu pabarot. Distance pasniedz tev instrumentu, kurš ļauj jebkurā brīdī patstāvīgi, ātri un efektīvi tikt skaidrībā ar savu iekšējo pasauli un pievienot tur tās nepieciešamās iemaņas, spējas un pārliecību, kuras viņš izvēlas sev, lai dzīve būtu daudz spilgtāka, krāsaināka un pārdomātāka.