Ekspertu viedokļi
Igors Zujevs, Rīgas Domes deputāts, Vides un sociālo jautājumu komiteja.
Aleksandrs Ivdra, Rīgas Domes konsultants.
Valda Hudčenko, Nodarbinātības valsts aģentūras Riska grupas projekta koordinatore.
Vladimirs Novikovs, Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrībs koordinētājs.
Silvija Šimfa, Latvijas pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālos jautājumos.
Imants Krupenkovs, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomisko programmu koordinācijas nodaļas vadītājs.
Linda Dimante, Labklājibas ministrijas Darba tirgus attīstības nodaļas vadītāja.
Ruta Vīksne, Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece.
Irina Homko. Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības ekonomiste (sociālie jautājumi).
Daina Odīte, Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietniece.
Aina Verze, Pensionāru sabiedrības priekšsēdētāja.
Kārlis Bormanis, Laikraksta „Latvijas pensionārs” redaktors.
Silvija Aņikanova, Transporta un sakaru institūta personāla konsultants, psihologs.
Rimma Kurača, VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, narkoloģijas nodaļas vadītāja, psihiatre.
Jānis Strazdiņš, LR Saeimas deputāts.



Igors Zujevs
Rīgas Domes deputāts, Vides un sociālo jautājumu komiteja

Pirmspensijas vecuma cilvēku pozitīvā iezīme ir viņu strādīgums, akurātums, tas, ka uz viņiem var paļauties. Viņos ir stingri saglabājusies disciplinēta attieksme pret darbu. Šī jautājuma negatīvā puse ir tā, ka šādā vecumā ir jau grūtāk mācīties, sliktāk tiek apgūtas jaunas zināšanas, samazinās uztveres līmenis. Jā, un šajā vecumā parādās problēmas ar veselību. Manuprāt, ir jāpadomā par to, kādas garantijas un kādu palīdzību vajadzētu saņemt cilvēkiem, kuriem tuvojas pensijas vecums.


Aleksandrs Ivdra
Rīgas Domes konsultants

Mūsu valstī vajadzētu pieņemt likumus, kas aizsargātu šī vecuma cilvēkus, un ne tikai šī vecuma. Cilvēka cienīga dzīve būtu jādzīvo jebkurā vecumā. Iespējams, šāds jautājums vispār netiktu ierosināts, ja valstī sekmīgi attīstītos bizness, ja tā vairāk saistītu investoru uzmanību, ja tiktu radītas jaunas darbavietas. Tikai tad uzņēmējiem rastos pietiekami daudz iespēju nodrošināt vecākā gadagājuma darbiniekiem papildu pakalpojumus, drošu pensijas fondu un daudz ko citu.


Valda Hudčenko
Nodarbinātības valsts aģentūras Riska grupas projekta koordinatore

Pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir jau nostabilizējušās vērtības, tā ir viņu priekšrocība. Viņi bieži vien pilnībā ziedojas darbam. Arī kolektīvā šie cilvēki nereti stabilizē attiecības, viņi prot uzturēt labvēlīgu mikroklimatu. Ļoti svarīgi ir izmantot viņu potenciālu valsts labā. Lai samazinātu šīs grupas cilvēku risku, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz pensijas aprēķināšanu, noteiktu atvieglojumu un pakalpojumu piešķiršanu. Ļoti svarīgi ir šos cilvēkus morāli atbalstīt, izrādīt cieņu.


Vladimirs Novikovs
Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrībs koordinētājs

Cilvēki šo vecuma periodu pārdzīvo ļoti individuāli. Dažās nozarēs liela praktiskā pieredze palielina darbinieka vērtību. Bet ir arī tādas profesijas, kurās nepieciešama ātra reakcija, stipra veselība, tāpēc darbinieks, kurš nav izgājis medicīnisko komisiju, bez kompromisa tiek atbrīvots no darba. Bet arī šajā gadījumā savas vietas meklējumi darba tirgū lielā mērā ir atkarīgi tieši no konkrētā cilvēka personīgajām īpašībām, no viņa rakstura. Augsti tiek vērtēts optimisms un darba spējas.


Silvija Šimfa
Latvijas pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālos jautājumos

Lai iekārtotos darbā, cilvēka vecums nav šķērslis. 55 gadi – tas nav daudz, šajā vecumā ir iespējams sekmīgi uzturēt veselību un darba spējas. Atjaunojot savas iemaņas, uzturot līmenī zināšanas, ir iespējams sekmīgi konkurēt mūsdienu darba tirgū. Galvenā mūsdienu darba tirgus prasība ir atbilst darba devēja prasībām.




Imants Krupenkovs
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomisko programmu koordinācijas nodaļas vadītājs

Lai cilvēks būtu veiksmīgs darba jomā visā savas dzīves laikā, viņam pastāvīgi ir jāmācās. Viņam ir jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jāmācās valodas. Tikai tādā gadījumā pēc viņa būs pieprasījums. To es zinu no savas pieredzes. Gribu piezīmēt, ka valsts līmenī pagaidām vēl nav šādas izglītības programmas visā dzīves garumā. Bet šāda programma būtu ārkārtīgi nepieciešama.


Linda Dimante
Labklājibas ministrijas Darba tirgus attīstības nodaļas vadītāja

Daļa pirmspensijas vecuma cilvēku nespēj tik ātri pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem un bez dibināta iemesla zaudē ticību sev. Viņi turas pie vienas darbavietas, baidoties kaut ko mainīt. Viņiem vajadzētu vērsties NVA, mācīties un atkal pilnvērtīgi konkurēt. Ja cilvēks neslinko un ieņem aktīvu pozīciju, viņš var dabūt labu darbavietu. Tomēr arī darba devējiem vajadzētu piedalīties darbinieku izglītošanā, iespējams, apmaksājot daļu mācību maksas.


Ruta Vīksne
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece

Medicīnas sfērā darba devēji vairāk uzticas vecāka gadagājuma ļaudīm. Uz viņu pleciem ir visas slimnīcas. Tāpēc darbinieka lielo praktisko pieredzi nevar aizstāt ne ar kādām teorētiskajām zināšanām. Mums nereti rodas cits jautājums – kā stimulēt jauniešus. Kā negatīvo pusi varu atzīmēt to, ka vecāka gadagājuma ļaudis nelabprāt pārkvalificējas, nelabprāt piekrīt profesiju savienošanai, no tā viņi tikai iegūtu.


Irina Homko
Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības ekonomiste (sociālie jautājumi)

Šobrīd pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir ļoti daudz piedāvājumu pārkvalificēties, izglītoties. Tomēr nevajadzētu aizmirst par profesijas maiņas psiholoģiskajiem aspektiem. Šī vecuma cilvēkiem darbs ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Svarīgi, lai darbs būtu ne tikai materiāla nepieciešamība, bet, lai tas sniegtu arī morālu gandarījumu, citādi cilvēka atdeve būs ļoti neliela, un arī cilvēkam darbs var kļūt par morālu slogu. Vajadzētu ierosināt jautājumu arī par to, ka vecākā gadagājuma ļaudīm nepietiek tikai ar pārkvalificēšanos, ir jāpanāk, lai viņi būtu psiholoģiski apmierināti ar savu pārkvalificēšanos.


Daina Odīte
Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietniece

Pirmspensijas vecuma cilvēki ir jāuzmundrina, jāmotivē, lai viņi kļūtu konkurētspējīgi. Mēs organizējam dažādus speciālus izglītojošos kursus. Šī vecuma cilvēkiem ir svarīga ne tikai profesionālo iemaņu apguve, viņiem ļoti nozīmīgs ir vispārējais noskaņojums un attieksme pret dzīvi. Tieši tāpēc svarīga loma apmācības procesā ir psihologu darbam, kuri spēj sniegt motivāciju, palīdzēt noticēt saviem spēkiem. Šajā vecumā krīze ir drīzāk psiholoģiska, nekā fiziska.


Aina Verze
Pensionāru sabiedrības priekšsēdētāja

Pirmajos neatkarības gados vecākā gadījuma cilvēki nebija pieprasīti. Pirmspensijas vecuma cilvēku galvenā priekšrocība ir viņu dzīves pieredze. Jaunā paaudze ne vienmēr spēj novērtēt tās nozīmību. Šobrīd situācija ir mainījusies. Daudzi darba devēji pieņem darbā pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkus, pamatojoties uz viņu pieredzi un uzticamību.


Kārlis Bormanis
Laikraksta „Latvijas pensionārs” redaktors

Lai veiksmīgi iekārtotos darbā, vissvarīgākais faktors ir cilvēka paša attieksme, tas, vai cilvēks grib strādāt. Tie, kas grib strādāt, - strādā, viņi agri vai vēlu atrod darbu. Ļoti svarīgi ir tas, kāds ir cilvēka potenciāls, sasniedzot šo vecumu, ko viņš ir uzkrājis. Tieši šajā vecumā pilnā mērā izpaužas cilvēka uzkrātās iemaņas, izkoptās rakstura īpašības un zināšanu bagāža.


Silvija Aņikanova
Transporta un sakaru institūta personāla konsultants, psihologs

Šī vecuma ļaudīm bieži vien nepietiek paļāvības uz saviem spēkiem. Šo paļāvību jāprot iegūt. Lai to izveidotu, ir nepieciešams laiks un zināmas iemaņas. Ar šādu mērķi tiek organizētas speciālas nodarbības un treniņi. Ja cilvēks maina savu attieksmi pret dzīvi, palielinot ticību saviem spēkiem, viņa dzīvē daudz kas var mainīties.


Rimma Kurača
VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, narkoloģijas nodaļas vadītāja, psihiatre.

Ļoti svarīgi šīs vecuma grupas cilvēkiem uzturēt savu dzīves tonusu, lai būtu formā. Šeit galvenā nozīme ir sevis trenēšanai intelektuālā sfērā, pastāvīgas mācības un pozitīvu emociju iegūšana. Neskatoties uz izplātīto viedokļi, nervu šūnas tomēr atjaunojas. Un atjaunojas tikai tāpēc, ka cilvēks pastāvīgi kaut-ko izmaina savā dzīvē, apkārtnē, ārējā izskatā vai apgūt jaunas zināšanas. Tā ir recepte šī vecuma krīzes pārvarēšanai.


Jānis Strazdiņš
LR Saeimas deputāts.

Valsts stratēģija šajā jautājumā ir orientēta uz katra cilvēka aktīva un produktīva dzīves perioda pagarināšanu. Valstīm ir svarīgi lai katrs varētu ilgāk nest labumu sabiedrībai, un, tas nozīme, ka justies sevi pilnvērtīgāk. Tādēļ tiek izstrādātas programmas sabiedrības veselības izlabošanai, tālāk izglītībai, kuras vērstas cilvēku piesaistīšanai aktīvai dzīves pozīcijai.
Lapu ieteicams skatīt ar Mozilla Firefox 1.5 vai Internet Explorer 6, vai jaunākām versijām ar 1024 x 768 px ekrāna izšķirtspēju.
Designed and developed by Marshal Design and Boriss Zagrebins, 2006